No 6.janvāra līdz 6.martam Lubānas un Madonas novados ir pulkveža Oskara Kalpaka atceres pasākumu laiks, kas iesākas Zvaigznes dienā – Oskara Kalpaka dzimšanas dienā, bet 6.martā tas noslēdzas, reizē pieminot pulkveža nāves dienu. Piedāvājam iepazīties ar desmit faktiem, kas atklāj un raksturo Oskaru Kalpaku kā cilvēku:
1. Gribējis kļūt par ārstu vai mācītāju, bet tā kā ģimenei mācībām naudas nebija, tad izvēlējās brīvprātīgi iestāties armijā, lai veidotu militāru karjeru;
2. ļoti patika sportiskas aktivitātes, vingrošana uz rīkiem, lekšana, ūdenssports, bija veselīga dzīvesveida piekritējs. Kalpaks uzturēja izcilu fizisko izturību, kas bija vitāli nepieciešama garos pārgājienos un ilgstošajās kaujās;
3. bija askētiska dzīvesveida piekritējs – Kostromā viņa istabā atradās rakstāmgalds ar kājnieku desanta literatūru, grāmatu plaukts ar grāmatām, notīm un vijoli, gulta, daži krēsli, divi nelieli paklāji – nekā lieka;
4. astoņus mēnešus no savas dzīves pavadījis paukošanās kursos, lai attīstītu kustību veiklību un redzes asumu;
5. līdz pat virtuozitātes līmenim bija attīstījis vijoļspēli, bieži apmeklēja filharmonijas koncertus, kur bija iespēja, dziedāja latviešu kopienas korī;
6. grūtības pārvarēja nevis bezpalīdzīgā bezdarbībā, bet ar aktīvu un enerģisku rīcību, sevi iedvesmojot ar kādu dziesmu, to darīja pat kaujas laukā;
7. nebaidījās no bruņotām sadursmēm un dalības tajās, pēc daudzām veiksmīgām kaujām bija ieguvis ticību savai karavīra laimei, mēdza bailīgos iedrošināt ar teicienu: „Puļa – dura, kur vajadzīgs ķert, tur neķer, bet, kur slēpjas, tur viņa lien!”;
8. patika iet pirtī, Kalpaka “uzmestais gars” pirtī bijis tāds, ka pārējie cīņu biedri gandrīz rāpus centušies izkļūt no pirts telpas;
9. bija apveltīts ar politiķa talantu. Lai veicinātu tautas simpātijas pret latviešu bataljonu, organizēja propagandas kolēģiju pārrunām ar iedzīvotājiem (skaidroja demokrātiskas valsts pamatus, agrārās reformas nepieciešamību), pēc viņa ieteikuma Pagaidu valdība izveidoja militāras komandantūras apdzīvotās vietās un armijas mobilizēšanai bezzemnieku karavīru ģimenēm izveidoja nomas zemes fondu no muižas zemēm;
10. uzticība novadniekiem – veidojot latviešu bataljonu ar Kalpaka pirmo pavēli no 6 atbildīgajiem amatiem četros (!) tika norīkoti Kalpaka novadnieki, un proti, brāļi Rubuļi no Meirāniem – Jānis (rakstvedis), Kārlis (saimniecības pārzinis) un Roberts (naudas maksātājs), Lubānas pagastā dzimušais Jūlijs Ērglis (saimniecības pārziņa palīgs), iespējams, ir arī piektais, jo atsevišķos avotos ir dažāda informācija par bataljona adjutantu – varbūt tas ir Jānis Liberts, bet varbūt Lubānas pagastā dzimušais Kārlis Jēkabs Liberts, ja tā, tad 5 no 6 pirmā latviešu bataljona vadības vīriem un Kalpaka uzticības personām bija šejienieši.
Vai šis raksturojums derētu arī mūsdienās aptuveni 37 gadus jaunam vīrietim Lubānas novadā? Nešauboties saku jā, jo arī šodien varam atrast vīrus kā ozolus, kas godam kalpo savas zemes labā, lai arī tas būtu ikdienas darbs savā sētā!
Avoti:
Ē.Mugurēvičs, Oskars Kalpaks, 2007. Šēnbergs,
M., Bambals, A., Rauzāns, G., Romanovskis, R., Ruņģis, E., Treide, U. (sast.). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca, 1995.
Informāciju publicēšanai sagatavojusi:
Tija Žvagina
Lubānas novada sabiedrisko attiecību speciāliste