Rudens ainava Lubānā. Foto: Ligita Pētersone.

30. janvārī Lubāna svin savu 29. dzimšanas dienu. Tā kā vēl joprojām dzīvojam krīzes apstākļos – liegta pulcēšanās un svētku svinēšana, tad izmantojam mūsdienu modernās tehnoloģijas un svinam svētkus – mūsu mīļās Lubānas dzimšanas dienu. Uz atklāsmes brīdi tiek aicināti jaunieši, kas dzimuši vienā gadā ar Lubānu un kuriem šobrīd ir + vai – 29 gadi. Lūk, kas mums no tā ir sanācis…

Sirsnīgs brīdis kopā ar Emīlu Trokšu: 
Labdien, mana mīļā Lubāna! 
Domāju un rakstu Tev kā savai mammītei, jo jūtos – Tavs dēls. Kaut esmu tālumā, it bieži domās esmu pie Tevis. Manas pārdomas aizplūst uz dzimto vietu gan Lubānas skumjajos vai priecīgajos brīžos, gan arī mirkļos, kad ilgas pēc bērnības takām pārņem manu sirdi.
Gribu pateikt paldies visām Lubānas mammītēm, tētiem, omītēm un opīšiem, kuri vienmēr uztur siltu Lubānas pavardu, lai mums, aizbraukušajiem, ir mīļas mājas, kur atgriezties. 
Mīļi sveicieni manam bērnudārzam, skolai, maniem klasesbiedriem, draugiem un visiem lubāniešiem. 
Lubāna, mēs abi esam piedzimuši janvāra mēnesī! Tādā skaistā, baltā, spirdzinošā laikā, kad sākas gads un var iecerēt daudz jaunus un labus darbus! Lai mums viss iecerētais izdodas! Sveicu Tevi un mūs visus Lubānas dzimšanas dienā! 

Ikvienam no uzrunātajiem jauniešiem sirdī ir mīlestība pret Lubānu…  

Renāte Ozoliņa: Mums katram ir vieta, ar kuru sevi identificējam. Man joprojām, arī desmit gadus kopš ikdiena aizrit Rīgā, šī vieta ir Lubāna. Lubāna kā drošības, gādības un ģimenes simbols. 
Lubānai mainoties, kā spilgts notikums liekas tilta rekonstrukcija. Kā bērns diezgan dramatiski atceros caurumus “vecajā” tiltā un mazās māsas kājas iesprūšanu tajos. Tā kā liela daļa brīvā laika aizvadīta dejojot tautiskās dejas gan mēģinājumos, gan koncertos, kā otras mājas noteikti ir pilsētas klubs. Notikušais remonts “otrajās mājās” arī bija kā svētki – īpaši jau spoguļu siena un skatuves palielināšana. Uzskatu, ka arī Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra atvēršana un darbība ir ļoti vērtīga, kā arī uzņēmīgo lubāniešu aktivitāte ļauj pilsētai attīstīties. 
Šī brīža situācija pasaulē ir devusi iespēju netipiski daudz būt Lubānā. Attālināti strādājot, izvēlējos “darba vietu” iekārtot Lubānā, un par to ļoti priecājos. Šeit ir mazāka saskarsme ar nezināmiem cilvēkiem, drošākas pastaigu vietas un iespēja būt savā burbulī ar mājiniekiem. Bet ierastajā ikdienā, kad neesmu šeit, mēdz pietrūkt mazpilsētas nesteidzīgā ritma. Citreiz tiešām šķiet, ka Lubānā dienas laikā var paspēt izdarīt vairāk un nesteigties, neskriet un neuztraukties par lietām, kuras nevar ietekmēt. 
Vienmēr esmu lepojusies, ka esmu no Lubānas, labojusi citu kļūdainus priekšstatus par ģeogrāfiju un stāstījusi, no kurienes nāku. Ļoti labprāt aicinu draugus ciemoties. Uzskatu, ka Lubānā ir jādegustē Lubānas vīnotavas gardumi, jāpriecājas par amatnieku veikumiem, jādodas aktīvā atpūtā Aboriešu pavadībā, jāizmēģina diskgolfs, jādodas uz ēdnīcu un ne tikai… 
Vēlētos, lai Lubānas vārds skan plašumā! Lai Lubānai izdodas attīstīties un piesaistīt jaunus enerģiskus cilvēkus, kā arī saglabāt to labo mazpilsētas auru! 

Inguss Pranckus: Lubāna – manas dzimtās mājas, kur esmu uzaudzis. Tā kā jau daudzus gadus neesmu bijis Latvijā, bieži redzu jaunumus internetā un redzu, ka Lubāna ir ļoti izmainījusies. Man ļoti patīk izveidotā dabas taka un moto trase, kas piedāvā daudz atraktīvu nodarbju. Par to liels paldies Mārim Valainim un z/s “Vilces”. Man no Lubānas pietrūkst klusuma un miera, jo pats dzīvoju lielā pilsētā un bieži domāju par mājām – Lubānu. Lubānas viesiem noteikti stāstītu par dabas taku un skaistajām ielām, it īpaši par ozolu alejām, kā arī par iespējām, ar ko var nodarboties Lubānā. 
Lubānai novēlu attīstīties tālāk, kā līdz šim. 

Kristaps Līcītis: Lubāna – dzimtā pilsēta un vieta, kur vienmēr kāds Tevi gaida ierodamies. Ar katru gadu Lubāna paliek arvien sakoptāka un tiek arī piedomāts par dažādām svētku dekorācijām. Cerams, ka nākotnē šī dekorēšana augs tikai plašumā. 
Savas pilsētas viesiem, aicinot viņus ciemos, stāstītu to, ka šeit var tā mierīgi atpūsties no pilsētas drūzmas un izbaudīt gan vasarai piemērotas aktivitātes, gan ziemas priekus. Te nav tās pilsētas drūzmas. Vismaz brīvdienās te ir miers un klusums. 
Novēlu, lai nākotnē Lubānai ir iespēja augt un attīstīties, kā arī lai uzrodas kaut kas tāds, kas mudina cilvēkus pārcelties uz dzīvi Lubānā!

Silva Sandere: Dzirdot vārdu Lubāna, mani pārņem miers un mīlestība, jo tās ir manas mīļās mājas. Lubāna ar katru gadu paliek arvien sakoptāka. Vasarā tā pārvēršas par paradīzes nostūrīti, kur smelties mieru un pabūt kopā ar ģimeni. Katra pilsētas ieliņa raisa atmiņas par bērnībā piedzīvoto. 
Katram, kam patīk atrasties dabā, noteikti iesaku atbraukt uz Lubānu un pabaudīt to, jo te ir ļoti skaisti. Nedzīvoju Lubānā, tāpēc man visvairāk pietrūkst manas ģimenes, mīļo cilvēku un miera, kas valda apkārt. 
Katram Lubānas iedzīvotājam novēlu labu veselību un laimi, jo tad Lubāna arī būs laimīga ar laimīgiem cilvēkiem tajā.  

Elga Šutko: Lubāna – tās ir mājas. Lai gan Lubānā nedzīvoju jau vairāk kā piecus gadus, tā ir sirdij tuva vieta ne tikai man, bet arī daudziem citiem, kas savas gaitas turpina citur Latvijā un pat ārzemēs. Lubāna ar katru gadu kļūst arvien skaistāka un aktīvāka – tās ciemiņiem stāstītu, cik lieliski ir laivot vasarā pa Aivieksti draugu kompānijā un ziemā ar slēpēm iekarot dabas takas trases. Ceru, ka pandēmija drīz beigsies un mierīgu sirdi varēs tikties ar mīļajiem Lubānā, apmeklēt kādu “Žuburu” koncertu estrādē un tikties ar bijušajiem klasesbiedriem ilgi gaidītajā salidojumā. 
Novēlu Lubānai dzimšanas dienā – lai viss iecerētais izdodas!   

Vita Landrāte: Laikam ejot, Lubāna ir tikai attīstījusies uz labo pusi. Lubānas lielākā vērtība noteikti ir labsirdīgie un radošie cilvēki, kas pilsētu tikai bagātina un padara neatkārtojamu. 
Lubānai novēlu gādīgus, mīļus, atsaucīgus, laipnus cilvēkus, kas rūpēsies par drošību un tīrību Lubānā. Visiem lubāniešiem novēlu veselību, sirsnību un optimismu, stipru ģimenes mīlestību. 

Sigita Trokša: Lubānā pavadīju savu bērnību. Vienmēr atceros to laiku, ko pavadīju ar draugiem, ģimeni. Neaizmirstami ir Aiviekstes svētki. Reizēs, kad esmu Lubānā, prieks redzēt, kā mainījusies ainava un kā cilvēki rūpējas par pilsētas vizuālo tēlu un tūristu piesaistīšanu pilsētai. No laika, kad dzīvoju Lubānā, visvairāk man pietrūkst Lubānas vidusskolas un pulciņu, ko tobrīd piedāvāja Lubānas pašvaldība. 
Novēlu Lubānai turpināt uzņemto kursu! Lai izdodas pilnveidot idejas, kas ir iesāktas, plānotas tuvākā un tālākā nākotnē! 

Egmonts Tiltiņš: Vārds Lubāna man vienmēr ir asociējies ar vārdiem – mājas, bērnība, ģimene un, protams, draugi. Šobrīd jau esmu mazliet attālinājies, draugi dzīvo kur nu kurš, ir savas ģimenes un problēmas, kā visiem, tāpēc arī satikties sanāk reti. Tomēr arī retas tikšanās ir patīkamas. 
Protams, Lubāna ir palikusi sakoptāka, jo to dara mana mamma. Lielas izmaiņas nav, bet pastaigājoties var redzēt daudz tukšu māju, kas nemaz neliecina par pilsētas attīstību. Daudzi jaunieši dodas prom, labi apmaksāta darba tuvumā nav. Vienmēr gribētos, lai Lubāna būtu tuvāk un varētu aizbraukt biežāk apciemot mammu un draugus. Ilgojos pēc zaļumballēm vasarā un vasaras klusajiem vakariem mājās. 
Lubānai novēlu palikt tikpat stiprai, attīstīties, radīt jaunas darbavietas un neaizmirst vienam otru! 

Alīna Jelagina: Katram cilvēkam dzīvē pieder kaut kas, ko viņš neizvēlas – tas vienkārši viņam tiek piešķirts. Tie ir vecāki, vārds un dzimtā vieta. Mana dzimtā vieta ir Lubāna. Neliela, bet sakopta un šarmanta mazpilsēta, kurā noteikti ir ko redzēt un darīt! 
Mūsu lepnums ir uzņēmīgie iedzīvotāji, kas attīsta savu biznesu, ieceres un sapņus ne tikai savam priekam, bet arī, lai mums, pārējiem, būtu gan atpūtas, gan izklaides, gan arī darba iespējas. Ir lieliski dzīvot un strādāt šeit. Man Lubānā ir – darbs, ģimene un viss par un ap to. Pats galvenais, ka bērnam (arī visa vecuma iedzīvotājiem) te ir droša vide. No sava kabineta loga redzu bērnudārzu un zinu, ka manam bērnam tur ir labi un droši. 
Runājot par nākotnes perspektīvām, ļoti vēlētos, lai dēls varētu iet skolā tepat Lubānas vidusskolā un varētu izmantot daudzveidīgo pulciņu klāstu. 
Savai vienaudzei Lubānai novēlu savu vidusskolu, attīstīt kultūras dzīvi un pasākumus, kā arī lai novadu apvienošana mūs tikai ceļ! 

Elīza Tropa: Kad zvanu mammai, brālis Kaspars vienmēr jautā: “Kad tad atbrauks?”. Es ticu, ka šis jautājums ir mana galvenā motivācija jeb atgādinājums – jābrauc uz mājām (šis ieradums Lubānu saukt par mājām nav zudis arī pēc 10 gadiem Rīgā). 
Nedēļas nogalēs, kad dodos uz mājām, mana tradīcija ir iet pastaigā uz pļavu. Tur aug vareni ozoli, un pirms vasaras saulgriežiem upes krastā atrodamas saldas meža zemenes, savukārt ziemā, raugoties baltajā klajumā, kā aizslaucītas šķiet visas lielpilsētas problēmas. Šeit mēs ar vectēvu nācām ganos, ar labāko draudzeni Annu braucām ar velosipēdiem vērot pavasarī applūdušos laukus, ar visu ģimeni Lieldienās nācām šūpoties, vasarā lasījām kolorado vaboles no kartupeļu lauka, un rudenī –  bēgu no mājasdarbu pildīšanas, vedot suni stundām ilgās pastaigās. Starp citu, manā uztverē, šeit arī aizsācies Lubānas motosports – Kaspars ar brālēniem un citiem kaimiņu bērniem upes krastā un pļavā paši saviem spēkiem ierīkoja trasi. Savulaik Jāņos šeit notika lielas balles, kad Upes ielas kaimiņi un radi krastā līgoja līdz agram rītam Dzeņu Andra akordeona dziesmu pavadījumā. Sezonas beigās pēc pļaujas šeit ir brīvības sajūta – vieta jaunām domām, idejām, projektiem. Lubānā ir laiks apstāties, iespēja izrauties no steigas, šeit tu vari BŪT. 
Atzīšos, ik pa laikam prātā iezogas doma uzcelt savu māju Lubānas pļavā (šo ideju ļoti pārliecinoši savā laikā klāstīju vectētiņam, kurš, klusējot, bet ar siltu smaidu sejā ļāva bērnam ticēt savam sapnim) – iespējams, tas kādu dienu arī notiks! 
Atgriežoties pie galvenā janvāra notikuma, Lubānas pilsētas dzimšanas dienas, dalīšos ar savu viedokli – manuprāt, Lubānai nav nepieciešams savs novads, lai atspoguļotu un koptu savu identitāti. Līdz 2009. gadam Lubānas pilsēta bija daļa no administratīvā iedalījuma vienības – Madonas rajona. Varētu pat teikt – mēs vienkārši atgriežamies Status quo ante.
Šajā pilsētas jubilejā novēlu ikvienam atcerēties, ka tas, kā uztveram pasauli un notikumus, ir daļa no mums pašiem! 

Paldies Lubānas vienaudžiem par uzticību savai bērnības zemei. Ikvienā teikumā var just mīlestību pret Lubānu.
Lai piepildās jūsu vēlējumi – Lubānai augt, attīstīties un kļūt krāšņākai!
Jūs esat daļa no mūsu sabiedrības un vienmēr gaidīti mājās.
 

Lubānas vienaudžus uzrunāja
Ligita Pētersone

Jaunākie notikumi

08
Mar
pie Meirānu tautas nama no plkst. 10.00