1919.g. 6. martā pie Airītēm traģiski bojā iet O. Kalpaks. Atdusas Meirānos Visagala kapsētā. Oskara Kalpaka atdusas vietā 1927.gada 10.jūlijā tika atklāts Kārļa Zāles un Arnolda Dzirkaļa veidots piemineklis, kura izveidei līdzekļus bija saziedojusi tauta. Piemineklī attēlots senlatviešu karavīrs, kuram abās pusēs ļimst cīņu biedri; kareivja skatiens vērsts uz pulkveža dzimto māju “Liepsalu” pusi. Piemiņas zīme veidota no akmens, uz kura bērnībā Kalpakam esot paticis sēdēt.

Un uz piemiņas plāksnes ir Edvarta Virzas dzejolis “Pulkveža atgriešanās”

Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām, gods atdots no kareivjiem tiek,

Viens otrs pie nodurtām acīm sev roku trīcošu liek.

Un komanda atskan, rīb zalves, un spēlēt mūzika sāk.

Jo, nobeidzis uzvaras savas, uz mājām nu Pulkvedis nāk.

Caur pilsētu trokšņainu, skaļu, kur ļaužu uz laukumiem daudz

Viņš lēnīgos triumfa ratos pa prospektu svinīgi brauc.

Raud, Pulkvedi, kareivji tavi. Ak, neļauji taurēm vairs pūst.

Un piecēlies runā uz tautu, lai klusums par gavilēm kļūst.

Bet neatbild Pulkvedis vairāk ne kareivjiem, tautai, nekam;

Sedz karogs sarkanbaltsarkans ir seju, ir augumu tam.

Jel noņemiet apsegu svēto, lai vadons ver acis un redz

Ir sauli uz kareivju pierēm, ir to, kura noriet un lec.

Viņš klus. Tik ar Latvijas zemi vēl sajaukties nesas tam prāts.

Šis karogs sarkanbaltsarkans pār kritušo Pulkvedi klāts.

Tā kā šogad godināt pulkveža piemiņu klātienē plašākā pasākumā valstī noteikto ierobežojumu dēļ nevarēs, aicināti pieminēt pulkvedi ar klusuma brīdi, degošu svecīti vai ziediem ikvienam izdevīgā laikā.

Ligita Pētersone

Jaunākie notikumi

26
Apr
Sēde notiks videokonferences veidā Zoom platformā

02
Jūl
Piektdien, 2. jūlijā Lubānas novada Sociālais dienests organizē Rīgas Bērnu klīniskās slimnīcas ārstu speciālistu