Pirmās ziņas par draudzes skolu Lubānā ir no 17. gs. 90. gadiem. (sk.J. Anspaka u.c.grām. „Tautas izglītības un pedagoģijas doma Latvijā līdz 1990. gadam”, Rīga: Zinātne, 1987. 45. lpp.).

1736. gadā Lubānā strādā skolmeistars Indriķis Stamms, kurš māca 9 bērnus (tajā pašā laikā Alūksnē nav neviena skolēna, bet Gulbenē tikai viens). 1768. gadā Lubānā skolmeistars Mārtiņš Henke māca jau 45 bērnus (Gulbenē šajā laikā ir 36 skolēni, bet Koknesē - 4).

1810. gadā atvērta skola, kuras ēka atradās mācītāja muižā. Atklātā draudzes skola ar 6 skolēniem pastāvēja līdz 1845. gadam.

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Lubānas pagastā darbojās trīs pagastskolas: Cepurītes (tagad pievienota Lubānas vidusskolai), Rupsalas (tagad Ošupes pamatskola), Lakstienas (tagad pievienota Ošupes pamatskolai).

1885.gadā Lubānā izveidojās Ministrijas skola uz bijušās draudzes skolas bāzes. Šī skola bija kopīga Lubānas un Meirānu pagastiem. Tā atradās Ružānu pusmuižas kunga mājā. Tagad tur ir  dzīvojamā māja, kas atjaunota pēc ugunsgrēka 1971. gada aprīlī. Līdz 1971. gadam šeit bija Lubānas vidusskolas internāts.

Lubānas ministrijas skola, ap 1920. gadu. Fotogrāfs nezināms.

1910. gadā Lubānas un Meirānu pagastā pēc mācītāja Voldemāra Maldona iniciatīvas „runas vīri” kopīgā sanāksmē nolēma Lubānā organizēt un celt Pilsētas skolu. Līdzekļus celtniecībai ieguva, rīkojot tā saucamos bazārus – saviesīgus vakarus ar teātra izrādēm un koncertiem, kuru ienākumus nodeva skolas celtniecībai.

Kamēr cēla jaunās skolas ēku, mācības tika uzsāktas mācītāja muižas tā saucamajā „mācību mājiņā”. Pēc tam vienu ziemu skola darbojās t.s. „Vucenu mājā”, divstāvu ēkā pretī vecajai kapsētai. 1914. gada 6. maijā Pilsētas skola tika atklāta. Tagad šajā ēkā darbojas Lubānas bērnu mākslas skola un Madonas bērnu mūzikas skolas Lubānas filiāle.

1920. gadā Lubānā tika atvērta Lubānas valsts ģimnāzija, kas darbojās līdz 1938. gadam. 1938. gadā ģimnāziju slēdza, jo bija ļoti mazs skolēnu skaits.

Apmēram 8 gadus Lubānā darbojās arī Lubānas meža skola. Skola bija divgadīga. Skolai bija pavisam 7 izlaidumi.

1940./41. gadā Lubānas novadā, tāpat kā visā Latvijā, sabiedrībā notika lielas pārmaiņas. Lubānā atvēra vidusskolas 7. klasi. Līdz tam bija pamatskola ar 6 klasēm.

1945./46. m.g. Lubānā sāka veidoties augoša vidusskola. Šajā mācību gadā sāka darboties 8. klase. Par pirmās vidusskolas klases audzinātāju strādāja skolotāja Mirdza Tetere.

Pirmais Lubānas vidusskolas izlaidums notika 1950. gadā.

1965. gada 20. februārī Lubānas vidusskola iegūst tagadējo skolas ēku.

 

Jaunā Lubānas vidusskolas ēka. 1965. gada 20. februāris


No 1945./46. mācību gada Lubānas vidusskolu vadījuši šādi direktori:

Jānis Brīvkalns (1944 -1947)

Velta Turina (1947 - 1948)

Hilda Ābola (1949. I-VI)

Antona Roberts Jauniņš (1949 - 1953)

Balva Danosa (Berķe) (1953 - 1959)

Modris Gundegs (1959 - 1961)

Rita Bērziņa (1962 - 1963)

Jānis Bite (1963 - 1973)

Leonīda Sperga (1973 - 1979)

Vilhelmīne Ivuškāne (1979 - 1990)

Staņislavs Vanags (1990 -1992)

Alfons Saušs (1992 - 1993)

Rudīte Misiņa (1993 - 1996)

Anna Odumiņa (1996-1997)

Tālis Salenieks (1997 - 2009)

Maija Krusta (2009 - 2014)

Iveta Peilāne (no 2014)