Ekonomikas ministra vadītajā augsta līmeņa darba grupā ir tapis skaidrs rīcības plāns – piecu soļu programma –, kā tiesiskā ceļā izbeigt esošo OIK sistēmu, kas pieļāva negodprātīgu uzņēmēju blēdības, lai trīs gadu laikā iedzīvotājiem elektrības gala rēķini samazinātos vismaz par 10%, vienlaikus Latvija netiktu ierauta miljardu tiesu prāvās.
Atjaunojamās enerģijas ražošanai visā pasaulē ir nepieciešams atbalsta mehānisms, un pasaules pieredze liecina, ka pamatā ir 3 veidi, kā citas valstis nodrošina šo atbalstu. Viens no tiem ir pastāvošā OIK sistēma, t.sk. arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, tiesa, ar būtisku niansi – ja Latvijas gadījumā šodien tas ir nepanesams slogs iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tautsaimniecībai kopumā, kas 2017. gadā sasniedza 266,3 milj. eiro jeb 1% no IKP, tad Baltijā un Ziemeļvalstīs atbalsts zaļajai enerģijai nepārsniedz 0,3% no IKP.
Šis ir arī viens no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītās darba grupas svarīgākajiem priekšlikumiem – ar grozījumiem normatīvos noteikt, ka atbalsts nedrīkst pārsniegt 0,3% no IKP. Kaut arī darba grupas locekļi pārstāvēja dažādas intereses, ekspertu vidū valdīja vienprātība, ka atbalstam zaļajai enerģijai ir jābūt arī turpmāk, jo Latvijas starptautiskās saistības klimata un atjaunojamās enerģētikas jomā, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nav pazudušas – mērķi vides jomā ir jāsasniedz.
Lēmums tūlītēji atcelt OIK šodien būtu bezatbildīga, īstermiņa domāšanas rīcība un noteikti radītu sekas miljardu tiesvedību un starptautisko investīciju strīdu veidā, kuru izmaksas gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem. Lai šāds scenārijs nesekotu, viens no darba grupas uzdevumiem, izskatot dažādus iespējamos risinājumus, bija ņemt vērā tiesvedību risku. Tas ir arī iemesls, kāpēc OIK nevar atcelt šodien un kāpēc piedāvāta piecu soļu programma, lai atbalsta sistēmu pakāpeniski likvidētu bez papildu sloga uz valsts budžetu un maksimāli izvairoties no potenciālo tiesvedību un investīciju strīdu sloga.
Darba grupā vairāku mēnešu garumā – no 2018. gada 26. aprīļa līdz 1. augustam – aktīvi strādāja 24 dalībnieki, kas pārstāvēja patērētāju un ražotāju pārstāvjus, enerģētikas ekspertus, kā arī valsts pārvaldes pārstāvjus. Darba grupas priekšlikumi ietver skaidru, kompetentu un profesionālu rīcības plānu, kā pilnībā atcelt OIK maksājumus sabiedrībai un izslēgt jebkādu blēdību iespējamību uzņēmēju pusē. Līdz ar OIK maksājuma atcelšanu elektrības rēķini iedzīvotājiem samazināsies vismaz par 10%. Pastāvošā shēmotāju sagrozītā OIK maksājumu sistēma pilnībā tiks atcelta 3 gados – līdz 2022.gadam. Darba grupa ir izstrādājusi atbildīgu un ilgtspējīgu risinājumu OIK maksājumu atcelšanai, maksimāli izvairoties no tiesvedību riskiem.
Ieguvumi no piedāvātā scenārija realizācijas – tiek likvidētas pastāvošās iespējas ierobežotam komersantu lokam ekskluzīvi saņemt pārmērīgus iedzīvotāju maksājumus par zaļo enerģiju, kā arī izskaustas anomālijas, kad elektrības ražošanas procesā iegūtais siltums tiek vienkārši palaists gaisā vai biogāzes stacijās izmanto kukurūzu, izniekojot aramzemes resursus, vai notiek fiktīva ražošana, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
2021.gadā Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tika piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas balstīti uz tirgus principiem un vienlaikus vedinātu esošos nozares spēlētājus darboties konkurences apstākļos – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. Zaļo sertifikātu ideja jau ir noraidīta, bet otru priekšlikumu par pāreju no pašreizējās feed-in tariff sistēmas uz tirgus cenas efektivitātes jeb feed-in premium modeli darba grupā iesniedza enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Līdztekus pastāvošajam OIK atbalsta mehānismam, tieši tirgus cenas efektivitātes modelis un zaļie sertifikāti ir citviet pasaulē populārākie veidi atjaunojamās enerģijas atbalstam.
Pie turpmākajiem paveicamajiem darbiem svarīga ir fundamentāla atjaunojamo energoresursu politikas maiņa. Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības vides un klimata jomā, kas skar atjaunojamo energoresursu jomu, energoefektivitāti, CO2 izmešu apjoma samazināšanu un infrastruktūras attīstību. Latvijas kā pilntiesīgas ES dalībvalsts uzņemtās starptautiskās saistības klimata un enerģētikas jomā līdz 2020. un 2030. gadam Latvija līdz šim apņēmās sasniegt visdārgākajā veidā – atbalstot elektrības ražošanu, savukārt mērķis ir sasniegt noteiktos klimata plāna mērķus ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem.
Tādēļ viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem, ko arī izdevies sasniegt, bija klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā pēc iespējas izvēlēties sabiedrībai saprotamus līdzekļus ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem, kas sevī ietvertu inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, kuri nodrošinātu ražotāju spēju turpināt darbību pēc atbalsta perioda beigām. Plānā piedāvātie soļi paredz, ka tēriņi būs pēc iespējas mazāki un atbalsts atjaunojamo energoresursu ražošanai nepārsniegs 0,3% no IKP.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
