1885.gadā Lubānā izveidojās Ministrijas skola uz bijušās draudzes skolas bāzes. Šī skola bija kopīga Lubānas un Meirānu pagastiem un tā atradās Ružānu pusmuižas kunga mājā. Šajā skolā savulaik mācījušies tādi diži vīri kā Hugo Celmiņš un Oskars Kalpaks. Tagad šī ir dzīvojamā māja, kas atjaunota pēc ugunsgrēka 1971. gada aprīlī. Līdz 1971. gadam šeit bija Lubānas vidusskolas internāts. 


In 1885 a Ministry School in Lubana was grounded on the basis of parish school. This was a common school for people from Lubāna and area of Meirāni and It was founded at a landlord`s manor house in area Ružāni. This was a school where Hugo Celmiņš and Oskars Kalpaks studied for 3 years. Right now it is a dwelling house, which has been completely renovated after a fire in April 1971. Till 1971 there was Lubāna Boarding School.

Notikums Ministrijas skolā

1909. gadā Lubānas divklasīgajā ministrijas skolā strādāja trīs skolotāji: skolas pārzinis Eduards Balodis - vēlākais tautsaimniecības zinātņu profesors, Kučāres kundze un Teodors Priednieks. Skolas apkalpotāja bija veca sieviņa, neizveicīga un netīrīga, un reiz skolotāju apspriedē nolēma viņu atlaist. Dažas dienas pēc tam, kad apkalpotājai šis lēmums tika paziņots, kādā rītā atrada, ka no klases iznesta virtuvē, četrās daļās saplēsta un nomesta uz grīdas Krievijas cara ģīmetne. Skolēni savu vainu noliedza, un tās pašas dienas rītā Balodis aizbrauca uz Cēsīm pie skolu inspektora Bolotova.

Tajā laikā Lubānā atradās stražņiku nodaļa, un skolā ieradās šīs nodaļas priekšnieks kopā ar stražņikiem, lika pasaukt skolēnus un prašņāja pēc vainīgā. Pratināja arī Priednieku. No Cēsīm Balodis atbrauca kopā ar Bolotovu. Stražņiku priekšnieks (polis) bija izteicies, ka ar Bolotovu visu varētu nokārtot pa kluso. Bolotovs par to ļoti uztraucās: „Viņš, poļu šļahta, drīkst par mani tā runāt? Par mani – īstu krievu cilvēku!”

Drīz vien skola saņēma Tautskolu direkcijas rakstu, ka visi trīs skolotāji atlaisti – uz citurieni pārcēla arī Bolotovu. Viņa vietā iecēla P. Dievkociņu. Kučāre aizbrauca pie vecākiem, Balodis dabūja skolotāja vietu Vitebskas latviešu draudzes skolā, bet Priednieks  Krācavas muižā (Vitebskas tuvumā) – mājskolotāja vietu. Kādus mēnešus vēlāk tur ieradās žandarmu pulkvedis, lai pratinātu skolotāju. Nākamajā gadā Priednieks strādāja Cesvaines draudzes skolā, no kurienes viņu izsauca uz Biržiem pratināt. Pratināja žandarmu pulkvedis no Rīgas.  1910.gadā Rīgā ieradās Pēterburgas Tiesu palātas sesija un atklātā tiesas sēdē caurskatīja šo lietu. Izsaukti bija minētie trīs skolotāji, kā arī agrāk strādājušie skolotāji – Lorencs un Šmits – un arī skolnieki: Ceimers un Torgāns. Izrādījās, ka 1909.gadā Lubānas skolā atklāta neatļauta bibliotēka. Torgāns un Ceimers atzinās, ka to izveidojuši viņi. Visus skolotājus attaisnoja, izņemot Klāvu Lorencu – vēlāko Saeimas deputātu, kurš tiesas sēdē teica pret caru vērstu runu. Lorencam piesprieda trīs gadus un 6 mēnešus cietoksnī. Nepilngadīgos skolniekus attaisnoja. Vecā apkalpotāja pirms nāves mācītājam atzinusies, ka cara ģīmetni aiz atriebības saplēsusi viņa.

(Stāsts ņemts no Gaiziņa bitenieka Jāņa Krūmiņa vākuma.)


In 1909, in the two year Lubāna Ministry School worked three teachers: school administrator Eduards Balodis - later he worked as a professor of economic sciences, Mrs. Kučāre and Teodors Priednieks. For various kinds of services was am old woman responsible. She was very unskillful and slovenly, so one day at a teacher’s council the decision was made to release her from these duties. Few days later after the old women received this message something happened - in an early morning the Russian Tsar's portrait was taken out of a classroom, brought to the kitchen, torn in four pieces and left on the ground. Students denied their guilt, and in the same morning teacher Balodis went to Cēsis to school inspector Bolotovs.

At that time in Lubāna was a warder (stražņiks) department and to the school came the department director together with his employees - he ordered to summon all of the students so a hearing can be made and the delinquent found. The teacher Priednieks also was questioned. From Cēsis Balodis came together with Bolotovs. The warder leader who was polish once said that with Bolotovs everything can be settled quietly. Bolotovs was very worried about that: "He, polish nobility, can speak about me like this? About me - a real russian person!"

Soon the school received a document from Folk High Schools Directorate, that all three teachers are discharged - to a different office was moved also Bolotovs. P.Dievkociņš was appointed in his place. Kučāre left to her parents, Balodis got a place in a Latvian Parish School Vitebska as a teacher, also Priednieks worked as a home teacher at a manor house in Kārcava (near Vitebska). Some months later there came gendarme’s colonel to questioner the teacher again. In the following year Priednieks worked at Cesvaine Parish School, from where he was called for an interrogation to area Birži. Interrogation was held by gendarme’s colonel from Riga. 1910 from Petersburg in Riga arrived the Chambers session and in a public hearing peruse this case. To the hearing were summoned all three teachers and two teachers Lorencs and Šmits who worked there before, as well as some students Ceimers and Torgāns.  It came out, that 1909 in Lubāna School was opened an unauthorized library. Torgāns and Ceimers confessed that they created it. All the teachers were justified, except Klāvs Lorencs, who later become a Member of Parliament - in the hearing he told a negative speech against the Russian Tsar. He was sentenced with three years and six months in prison. Also the under aged students were justified.  The old woman who was discharged before her death confessed to the priest that it was she who tore the Tsar's portrait because of revenge. 

(A story from Jānis Krūmiņš collection - a Beekeeper in area Gaiziņš)

Lubānas apvienības pārvaldes vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu valodā „cookies”) papildus informāciju skat. šeit.